Par degvielu maksāsim vairāk un ātrāk nekā tas nepieciešams tā dēvēto “zaļo prasību” dēļ

“Saeimai atbalstot  ātrāku transporta enerģijas “zaļināšanu”, nekā to prasa Eiropas Savienības normatīvi, jau 2026. gadā par degvielu maksāsim vairāk”, pauž Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Viņš norāda, ka līdz 2030. gadam izmaksas par litru palielināsies par aptuveni 18-20 centiem.

Eiropas Savienības direktīva paredz, ka katra dalībvalsts nosaka degvielas piegādātājiem par pienākumu līdz 2030. gadam atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā transporta nozarē nodrošināt vismaz 29% apmērā vai sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju intensitātes samazinājumu vismaz 14,5% apmērā. Tāpat Direktīva paredz, ka moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars transporta nozarei piegādātajā enerģijā ir vismaz 1% 2025. gadā un 5,5 % 2030. gadā.

Kā direktīvu interpretē Latvijā?

Valdība 25. jūnijā pieņēma Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Transporta enerģijas likums”. Likumprojekts paredz t.s. zaļās prasības ieviest ātrāk un vairāk nekā to prasa Eiropas Savienības normatīvi.

Valdība ir izvēlējusies noteikt siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu 16% apmērā 2030. gadā, nosakot sekojošus sasniedzamos rādītājus: 2026. gadā vismaz 6%, 2027. gadā vismaz 8%; 2028. gadā – vismaz 10%, 2029. gadā – vismaz 13%, savukārt 2030. gadā un turpmāk katru gadu – vismaz 16%.

Tāpat valdība ir noteikusi moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvaru transporta nozarei piegādātajā enerģijā: 2026. gadā – ne mazāk kā 1,5 enerģijas %, 2027. gadā – ne mazāk kā 2,5 enerģijas %, 2028.  gadā – ne mazāk kā 3,5 enerģijas %, 2029. gadā – ne mazāk kā 4,5 enerģijas % un no 2030. gada 1. janvāra un turpmāk katru gadu – vismaz 5,5 enerģijas %.

Saeima 26. septembrī likumprojektu “Transporta enerģijas likums” ir pieņēmusi 1.lasījumā. Vēl Saeimā ir divi lasījumi.

Ko tas nozīmē transporta enerģijas patērētājiem, nozarei un tautsaimniecībai?

“Katri 3% SEG emisiju samazinājuma radīs papildus 50 miljonus eiro slogu nozarei un nodokļu maksātājiem, kopējam pieaugumam uz 2030. gadu sasniedzot vairāk kā 250 miljonus eiro gadā”, stāsta O.Karčevskis.

Katram uzņēmumam, kam izmaksu pozīcijā ir degvielas izmaksas, jārēķinās ar papildus sadārdzinājumu līdz pat 18-20 eiro centiem litrā, kas neizbēgami radīs spiedienu uz patēriņa cenām. Papildus šī pieauguma radītais risks ir Latvijas uzņēmumu konkurētspējas kritums Baltijā un Eiropā, uz ko jau šobrīd norāda transporta pārvadātāju nozare. Nozarei ir izaicinājumi konkurēt ar kaimiņvalstu pārvadātājiem, kuru izmaksas ir būtiski zemākas galvenokārt tieši uz degvielas izmaksu rēķina. Citas Latvijas transporta kompānijas iespēju robežās izvēlas degvielas uzpildes  veikt kaimiņvalstīs, kas savukārt rada zaudējumus ekonomikai.

2024. gada pirmajā pusgadā dīzeļdegvielas patēriņa apjomi tirgū ir krituši par nepilniem 2%. Šī situācija ir radusies ar 10-15 eiro centu starpību degvielai, kuru ietekmē akcīzes nodokļa starpība un būtiskais sadārdzinājums obligātajām valsts rezervēm.

 Vai ir alternatīvi risinājumi?

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs O.Karčevskis norāda, ka nav nepieciešams noteikt ātrākas un plašākas izmaiņas nekā to paredz Eiropas Savienības direktīva. Proti, SEG emisiju samazinājums 2030. gadā sasniegtu 14,5%, moderno biodegvielu un biogāzes īpatsvars transporta nozarei piegādātajā enerģijā ir vismaz 1% 2026. gadā un 5,5 % 2030. gadā.

Ir svarīgi atzīmēt, ka biometāns (biogāze) nav biodegviela, kas tiek izmantota tīrā veidā pa tiešo transportā, un faktiski tā ir fosilā dabasgāze (angliski – Compressed Natural Gas jeb CNG), kas statistiski apzīmēta kā biometāns un ko izmanto transportā. Vietējā biometāna ražošana ir laba iniciatīva, tomēr tās izmantošana ir jāparāda godīgi, nevis fiktīvi.

“Mēs nevaram atļauties maksāt vairāk un ātrāk nekā tas ir nepieciešams. Kāpēc mums pārmaksāt 617 miljonus eiro laikā no 2026. līdz 2029.gadam, ja varam no tā izvairīties? Kas un kurš no tā iegūs? Ja kādam ir doma, ka biometāna ražošana un izmantošana transportā mūs glābs, un tādēļ transportā kļūsim zaļāki, tad tie ir maldi un meli,” uzsver Karčevskis.

Viņš norāda, ka sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS veiktais pētījums parāda, ka Latvijas autopārvadātāji neplāno iegādāties transportlīdzekļus, kas darbināmi ar saspiesto dabasgāzi (CNG) un attiecīgi biometānu. Uz 2024. gada 1. jūliju Latvijā reģistrēti tikai 468 transportlīdzekļi, kas darbojas ar dabasgāzi, veidojot tikai 0,1% no kopējā autoparka.

Kas vēl gaidāms degvielas nozarē?

Paralēli iepriekš minētajām prasībām no 2027. gada degvielas piegādātājiem visā Eiropā būs jāiesaistās Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmā, kas nozīmēs nepieciešamību iegādāties emisijas kvotas. Šis regulējums vēl vairāk sadārdzinās degvielas gala cenu. Vācijā izskanējušas prognozes, ka 2030.gadā tas varētu palielināt benzīna cenu līdz pat 61,3 centiem litrā un dīzeļdegvielas cenu – līdz pat 68,5 centiem litrā pret 2026.gadu (avots: https://www.finanztip.de/co2-steuer/).

No 2025. līdz 2027. gadam pakāpeniski tiek plānots palielināt arī akcīzes nodokli degvielai. Kā arī atgādināsim, ka naftas produktu rezervju izmaksu ziņā esam ievērojami dārgāki nekā Igaunija un Lietuva.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija uzskata, ka šāds degvielas cenu pieaugums nav pieņemams, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas stagnāciju, un Latvijas tautsaimniecība nav gatava segt šīs izmaksas.

Asociācijas biedri apliecina, ka ir gatavi īstenot Eiropas Savienības mērķus no 2030.gada un nav nepieciešams pakāpeniski palielināt mērķus no 2026. līdz 2030.gadam, kas Latvijas patērētājiem izmaksās vismaz iepriekš minētos 617 miljonus eiro, no kā var izvairīties un šī nauda var tikt izmantota, lai atbalstītu Latvijas ekonomiku ar mājsaimniecību rīcībā pieejamiem budžetiem.