LDTA neatbalsta Ekonomikas ministrijas ieceri noteikt par galvenajiem atbildīgajiem degvielas tirgotājus 10% AER mērķu izpildē jeb OIK Nr.2

“Saeimai pieņemot Transporta enerģijas likumprojektu Ekonomikas ministrijas piedāvātajā redakcijā, 2020. gadā patērētājs par degvielu maksās ievērojami vairāk. Jau tuvākajā nākotnē varēs novērot izmaiņas degvielas tirgū, kas veiks korekcijas konkurencē starp degvielas tirgotājiem, radot slogu tieši patērētājiem,” pauž Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vairāk biodegvielas piejaukuma un sankcijas

Likumprojekts paredz, ka no atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā 2020. gadā jābūt vismaz 10%. Ar šādu regulējumu tiek ieviestas Eiropas Savienības prasības.

Pašlaik obligāti noteiktais biodegvielas (bioetanola) piejaukums 95. markas benzīnam ir 5 tilpuma procenti (ekvivalents 3,2 procenti pēc enerģētiskās vērtības). Dīzeļdegvielai 5 tilpuma procenti (ekvivalents 4,6 procenti pēc enerģētiskās vērtības), bet izņemot ziemas dīzeļdegvielu, kas realizēta laika perioda no 1. novembra līdz 15. aprīlim.

“Lai Latvija sasniegtu plānoto 10% AER mērķi, plānots degvielas tirgotājus noteikt par galvenajiem atbildīgajiem un plānots palielināt biodegvielas, auto gāzes un elektrības pārdošanas apjomus. Degvielas tirgotājiem paredzēts saistošs 8,5% AER mērķis pēc enerģētiskās vērtības un sankcijas par šā mērķa neizpildi, nosakot soda mērus. Praktiski tas nozīmē, ka benzīnam un dīzeļdegvielai piegādātājiem būs jāpievieno vairāk biodegvielas,” stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Neizpildāms pienākums

Augstāk minētā mērķa izpildei nav paredzēts nekāda veida valsts atbalsts ne degvielas tirgotājiem, ne alternatīvo, t.sk. biodegvielu, ražotājiem.

Galveno problēmu rada tas, ka pasaulē, t.sk. Eiropas Savienībā, pašlaik un, prognozējams, arī 2020. gadā, nav un nebūs tādu biodegvielu ražošanas jaudu, lai spētu apmierināt pieprasījumu un visas Eiropas Savienības dalībvalstis reāli varētu sasniegt noteikto mērķi. Saskaņā ar EUROSTAT datiem 2017. gadā Eiropas Savienībā dīzeļdegvielas patēriņš bija 259,3 miljonu tonnu apmērā. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā AER mērķu sasniegšanai alternatīvai degvielai jābūt saražotai 30 miljonu tonnu apmērā, bet pašreizējās maksimālās ražošanas jaudas nesasniedz pat vienu trešo daļu no šī apjoma.

O. Karčevskis uzsver, ka AER mērķim teorētiski varētu pietuvoties, bet ne to sasniegt, ja tiktu palielināts benzīnam etanola piejaukuma apjoms no pieciem uz desmit tilpumprocentiem (ekvivalents 6,4 procenti pēc enerģētiskās vērtības) un dīzeļdegvielai no pieciem uz septiņiem tilpumprocentiem (ekvivalents 6,4 procenti pēc enerģētiskās vērtības) gada periodā. Tomēr praktiski tas nav iespējams, jo ziemas periodā pašlaik tirgū pieejamā rapšu biodegviela nespēj nodrošināt pietiekamu aukstumizturību un ziemā aukstā temperatūrā šādas degvielas piejaukums fosilajai degvielai var kristalizēsies, radot degvielas filtru aizsprostojumus. Šī iemesla dēļ, Latvijā ir noteikts, ka tas ir piejaucams tikai vasarā.

Nozīmīgākais fakts – pašlaik Eiropā trūkst biodegvielas nepieciešamajā apjomā. Kā sasniegt 8,5% AER viena gada periodā?

“Degvielas tirgotājiem šis pienākums nav reāli izpildāms. Pašlaik ir liela neskaidrība par moderno AER veidu pieejamību un to iespējamo cenu. Pieaugot pieprasījumam pēc AER, bet neesot pietiekamām ražošanas jaudām un nepalielinoties biodegvielu ražošanas apjomiem, visticamāk, būtiski palielināsies AER cenas,” turpina I.Ligere.

Pat tad, ja modernās biodegvielas tirgū būtu pieejamas pietiekamā apjomā, biodegvielas piejaukuma palielināšana sadārdzinās degvielas gala cenu. Iespējamais sadārdzinājums varētu būt līdz pat pieciem eiro centiem par litru, jo jau vēsturiski biodegvielas cena biržās ir augstāka par fosilās degvielas cenu. Attiecīgi, ja 2018. gadā kopā tika realizētas 182 497 tonnas benzīna un 1 047 279 tonnas dīzeļdegvielas, tad pie šāda apjoma uz biodegvielas piejaukuma rēķina kopējais sadārdzinājums gadā būtu ap 70 miljoniem eiro.

Papildus atgādinām, ka 2020. gada 1. janvārī akcīzes nodoklis benzīnam pieaugs par 3,3 centiem, dīzeļdegvielai – par 4,2 centiem, savukārt auto gāzei par 4,1 centu. Tā rezultātā jau 2020. gadā degvielas viena litra cena palielinātos par vairāk nekā 10 centiem un visticamāk būs būtiski augstākas nekā Latvijas kaimiņvalstīs.

Šādos apstākļos ar lielu pārliecību var prognozēt, ka degvielas tirgotājiem būs apgrūtinoši nodrošināt degvielas piegādes un darboties rentabli. Vissmagāk tas varētu ietekmēt mazākos degvielas tirgotājus. Sliktākajā gadījumā var paredzēt degvielas tirgus dalībnieku skaita, līdz ar to konkurences samazināšanos.

Līdzatbildība būtu jāsadala vienlīdzīgi valstij, pašvaldībām, degvielas tirgotājiem un degvielas gala patērētājiem

LDTA uzskata, ka nedrīkst degvielas tirgotājiem uzlikt jau sākotnēji neizpildāmus mērķus un par to iekasēt soda naudu. Atbildība būtu jāsadala vienlīdzīgi starp valsti, pašvaldībām, komersantiem un degvielas lietotājiem. Valstij būtu jābūt skaidram redzējumam un regulējumam par to, kā noteikto mērķi reāli sasniegt, nevis formāli pildīt Eiropas Savienības prasības un “pārlikt” atbildību uz degvielas tirgotājiem un gala patērētājiem. Ekonomikas ministrijas pārstāvji, kas ir autori šim likumprojektam, uzskata, ka alternatīvo degvielu pieejamību noregulēs “tirgus attiecības”, bet līdz šim šāds tirgus nav izveidojies.

Latvijas pārstāvjiem Eiropas Savienības struktūrās ir stingri jāaizstāv valsts intereses atbilstoši tās iespējām.