Uzlabot uzņēmējdarbības vidi
Lai nodrošinātu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi nozarē, tā pastāvīgi ir pilnveidojama un attīstāma atbilstoši jaunākajām tendencēm un labākajai praksei nozarē Latvijā un ārpus tās. Pilnveide un attīstība ir balstāma sistēmiskās un pārdomātās darbībās.
Attīstība ir nepārtraukts process, un, lai nodrošinātu nozares uzņēmējiem pievilcīgu darbības vidi, nodrošinātu investīciju piesaisti un sasniegtu aizvien augstākus rezultātus, LDTA pārstāv biedru intereses dialogā ar valsts varas nesējiem nozarei un sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā.
Uzņēmumiem ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu degvielu pieejamību patērētājiem un to savietojamību ar autotransportu. Vienlaikus degvielas tirgotājiem ir jāievēro virkne prasību, kas izriet no Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Klimata un enerģētikas ministrijai, pārstāvot Latvijas valsts intereses enerģētikas jautājumos Eiropas Savienības institūcijās, pozīcija būtu jābalsta un jāpamato atbilstoši Latvijas enerģētikas tirgus specifikai, jo īpaši atjaunojamās enerģijas transporta sektorā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu mērķu noteikšanā. LDTA iestājas par samērīgu un izpildāmu mērķu noteikšanu, kā arī par skaidru un atbildīgu valdības rīcības plānu noteikto mērķu sasniegšanā.
Lai uzņēmumi spētu nodrošināt augstas kvalitātes darbību un pakalpojumu servisu, tiem ir nepieciešams kvalificēts, atbilstošs darbaspēks. LDTA aicina valdību strādāt pie kvalificētu speciālistu darba tirgus paplašināšanas jautājuma, ņemot vērā faktisko situāciju kvalificēta darbaspēka tirgū, proti, ar katru gadu arvien vairāk vērojams kvalificētu speciālistu trūkums.
Valsts naftas produktu drošības rezerves Latvijā tiek veidotas atbilstoši Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves, prasībām un kura Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pārņemta ar Enerģētikas likuma 72.pantu.
Kopš 2011. gada līdz šim Latvijā drošības rezervju pieejamība tiek nodrošināta, publiskā iepirkuma veidā iepērkot drošības rezervju glabāšanas pakalpojumu no komersantiem.
LDTA uzskata, ka risinājums valstij veikt drošības rezervju glabāšanas pakalpojuma iepirkumu ir atbalstāms īstermiņā, jo iepirkums rada risku kādā laika posmā palikt bez rezervēm. Turklāt šāda pakalpojuma izmaksas svārstās no 11 miljoniem 2016.-2017. gadā līdz 28 miljoniem 2013.-2014. gadā.
LDTA uzskata, ka lietderīgākais risinājums vidējā termiņā un ilgtermiņā gan drošības, gan ekonomiskā izdevīguma ziņā ir iegādāties naftas produktus valsts īpašumā un uzglabāt tos kā naftas rezerves, pakāpeniski pārejot uz aģentūras modeli. Šis modelis darbojas saskaņā ar komercdarbības principiem, pērkot un pārdodot naftas produktus, līdz ar to sākotnējo ieguldījumu laika gaitā ir iespējams atpelnīt. Attiecīgi līdzekļi, ko valsts izlieto drošības rezervju glabāšanas pakalpojuma iepirkumam, ir novirzāmi naftas produktu iegādei valsts īpašumā. Aģentūras modelis ir ieviests arī citviet Eiropā, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Somijā.
Arī Eiropas Komisija 2009. gada 26. februāra priekšlikumā Padomes Direktīvai, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves, (COM (2008) 775/2) norādījusi, ka labākais risinājums ir veidot centralizētu naftas rezerves izveides modeli nacionālā līmenī – centrālo krājumu uzturēšanas struktūru, kur obligāts priekšnosacījums ir valsts budžeta līdzekļu piešķiršana naftas produktu iegādei valsts īpašumā.
LDTA atbalsta un aicina Ekonomikas ministriju un valdību strādāt pie aģentūras modeļa izveides un ieviešanas Latvijā.