LDTA aicina izveidot un ieviest aģentūras modeli naftas produktu rezervju uzturēšanai
Ministru kabinets 2018. gada 6. februārī izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu “Par drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei pilnveidošanu” (turpmāk – Ziņojums).
Ziņojums sagatavots, lai uzlabotu drošības rezervju pakalpojuma valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezervju) izveides sistēmu.
Drošības rezerves Latvijā tiek veidotas atbilstoši Padomes 2009. gada 14. septembra Direktīvas 2009/119/EK, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves, prasībām un kura Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir pārņemta ar Enerģētikas likuma 72.pantu.
Kopš 2011. gada līdz šim Latvijā drošības rezervju pieejamība tiek nodrošināta, publiskā iepirkuma veidā iepērkot drošības rezervju glabāšanas pakalpojumu no komersantiem saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.
- gadā drošības rezervju glabāšanas pakalpojuma līgumi netika noslēgti līdz 2017. gada 1. jūlijam, tie tika noslēgti tikai 2017. gada decembra beigās. Viens no iemesliem ir Publisko iepirkuma likumā paredzētās pārsūdzības iespējas un to termiņu ievērošana.
Ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā konkursa par valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanas mērķi – degvielas pieejamība ārkārtas situācijās, nav pieļaujama situācija, ka konkursa administratīvo procedūru rezultātā valstij nav pieejamas drošības rezerves, kā arī pastāv nepieciešamība atsevišķos gadījumos ierobežot konkursa dalībnieku loku. Līdz ar to Publisko iepirkumu likumaattiecināšana uz drošības rezervju glabāšanas pakalpojuma iepirkumu un ar to saistītais administratīvais slogs potenciāli rada būtisku risku valsts energoapgādes drošības nodrošināšanai.
Līdz ar to ar Ministru kabineta 2018. gada 9. februāra rīkojumu Nr.49 tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas Ziņojumā ietvertā risinājuma 1.variants drošības rezervju glabāšanas pakalpojuma iepirkumam piemērot Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu.
Ziņojumā ietvertā risinājuma 2.variants paredz saglabāt līdzšinējo praksi un drošības rezervju glabāšanas pakalpojumu iepirkt no komersantiem saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.
Savukārt Ziņojumā ietvertā risinājuma 3.variants paredz iegādāties naftas produktus valsts īpašumā un uzglabāt tos kā naftas rezerves, pakāpeniski pārejot uz aģentūras modeli, norādot šo kā ilgtermiņa risinājumu.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija uzskata, ka risinājums drošības rezervju glabāšanas pakalpojuma iepirkumam piemērot Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu ir atbalstāms īstermiņā, jo tas nemazina riskus kādā laika posmā palikt bez rezervēm. Turklāt saskaņā ar Ziņojumā norādīto šāda pakalpojuma izmaksas svārstās no 11 miljoniem 2016.-2017. gadā līdz 28 miljoniem 2013.-2014. gadā.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija uzskata, ka lietderīgākais risinājums vidējā termiņā un ilgtermiņā gan drošības, gan ekonomiskā izdevīguma ziņā ir iegādāties naftas produktus valsts īpašumā un uzglabāt tos kā naftas rezerves, pakāpeniski pārejot uz aģentūras modeli. Šis modelis darbojas saskaņā ar komercdarbības principiem, pērkot un pārdodot naftas produktus, līdz ar to sākotnējo ieguldījumu laika gaitā ir iespējams atpelnīt. Attiecīgi līdzekļi, ko valsts izlieto drošības rezervju glabāšanas pakalpojuma iepirkumam, ir novirzāmi naftas produktu iegādei valsts īpašumā. Aģentūras modelis ir ieviests arī citviet Eiropā, piemēram, Igaunijā, Lietuvā, Somijā.
Arī Eiropas Komisija 2009. gada 26. februāra priekšlikumā Padomes Direktīvai, ar ko dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātās rezerves, (COM (2008) 775/2) norādījusi, ka labākais risinājums ir veidot centralizētu naftas rezerves izveides modeli nacionālā līmenī – centrālo krājumu uzturēšanas struktūru, kur obligāts priekšnosacījums ir valsts budžeta līdzekļu piešķiršana naftas produktu iegādei valsts īpašumā.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija atbalsta un aicina Ekonomikas ministriju un valdību strādāt pie aģentūras modeļa izveides un ieviešanas Latvijā.