Kāpēc Lietuvā degvielas cenas ir zemākas nekā Latvijā, bet Igaunijā augstākas?

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā ir skaidrojamas ar nodokļu atšķirībām, konkurenci un tirgotāju periodiskām īpaši zemām akcijas cenām. Vidēji Lietuvā degvielas cenas ir par trīs, četriem eiro centiem zemākas nekā Latvijā, savukārt Igaunijā tās ir vidēji par 10 eiro centiem augstākas nekā Latvijā. Ne Lietuvā, ne Igaunijā degvielas cenā nav ierēķināts ceļa nodoklis vai auto ekspluatācijas nodoklis.

Dinamiskas degvielas cenas

Autobraucēji, kuri brauc uz Lietuvu vai cauri Lietuvai, pamana citādākas degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās (DUS), nekā tās ir Latvijā. Cilvēki steidz šīs cenas salīdzināt ar Latvijas degvielas cenām un nereti izdara pārsteidzīgus secinājumus. Parasti tiek secināts, ka Lietuvā degvielas cenas ir ievērojami lētākas un ka cenu starpība ir ievērojami lielāka par nodokļu starpību.

“Lielākoties tiek salīdzināta degvielas zemākā cena Lietuvā ar degvielas augstāko cenu Latvijā, neņemot vērā dažādas tirgotāju akcijas DUS un klientu lojalitāšu jeb atlaižu programmas. Latvijā klientu lojalitāšu jeb atlaižu programmas ir daudz izplatītākas, nekā Lietuvā. Piemēram, Latvijā lojalitāšu programmu ietvaros var iegūt atlaidi līdz pat sešiem centiem litrā. Abās valstīs degvielas cenas ir dinamiskas, tās atšķiras ne tikai dažādu degvielas tirgotāju DUS, bet cenas atšķiras arī viena zīmola DUS ietvaros,” pauž LDTA izpilddirektore Ieva Ligere. Šādas degvielas cenu atšķirības ir izskaidrojamas gan ar atšķirīgajām nodokļu likmēm, gan ar degvielas tirgotāju aso konkurenci ne tikai Lietuvā, bet arī Latvijā.  Degvielas cenas var atšķirties arī stacijas atrašanās vietas, kā arī cenu un mārketinga kampaņu dēļ”, turpina I.Ligere.

Atšķiras nodokļu likmes

Akcīzes nodokļa likmes degvielai Baltijā un Polijā (EUR/l bez PVN)*

* Datu avots: http://ec.europa.eu/energy/observatory/reports/Oil_Bulletin_Duties_and_taxes.pdf

Attiecīgi Lietuvas un Latvijas akcīzes nodokļa likmes starpības ietekme (pieskaitot PVN): benzīnam tie ir pieci centi par litru, dīzeļdegvielai – trīs centi par litru, kā arī papildus aptuveni 1,5 cents par litru ir rezerves nodeva. Lietuvā rezerves (a) trīs dienām uzglabā valsts aģentūra un (b) atlikušajām 60 dienām uzglabāšanas izmaksas ieceno preces cenā, vai pērk ‘biļeti’ no rezervju aģentūras.

I. Ligere uzsver, ka tas ir mīts, ka Lietuvā degvielas cenā būtu iekļauts transporta ekspluatācijas vai ceļa nodoklis. Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš apstiprina, ka Lietuvā pasažieru automobiļiem un vieglajam komerctransportam ekspluatācijas nodokļa nav. Tā nav vispār nekādā formā un saturā, ne atsevišķi, nedz arī kā papildus nodoklis pie degvielas, nedz arī vēl kādā citā veidā. Tāpat Lietuvā ceļa nodoklis netiek iekļauts degvielas cenā.

 Pierobežā vērojama starpvalstu tirgotāju konkurence

Pierobežā konkurē ne tikai Latvijas degvielas tirgotāji savstarpēji, bet arī Lietuvas degvielas tirgotāji ar Latvijas degvielas tirgotājiem. Tāpat ir vērojama konkurence starp Lietuvas un Polijas degvielas tirgotājiem abu valstu robežu tuvumā. Katrs tirgotājs grib piesaistīt sev vairāk klientu un cenas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā pievilināt pircējus. Ir novērota tendence, ka Lietuvas-Latvijas pierobežā Lietuvas DUS degvielas cenas ir zemākas, nekā DUS, kas atrodas tālāk no pierobežas.

“Lietuvā ir naftas pārstrādes rūpnīca, līdz ar to degvielas tirgotājiem Lietuvā degvielas piegādes izmaksas varētu būt mazākas, nekā tās ir degvielas tirgotājiem Latvijā. Ja skatāmies vidējo rādītāju, tad kopumā cenu atšķirības starp Lietuvu un Latviju saglabājas trīs līdz četru eiro centu apmērā, kas ir arī akcīzes nodokļa starpība. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija vienmēr ir uzsvērusi un norādījusi sarunās ar Finanšu ministriju par nepieciešamību akcīzes nodokli Latvijā sinhronizēt ar Lietuvas un Polijas akcīzes nodokļa likmi, tomēr Finanšu ministrija līdz šim to nav ņēmusi vērā,” norāda LDTA valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Degvielas uzpildes stacijās tiek maksāts ne tikai par degvielu, bet arī par servisa līmeni, kas ir iekļauts mazumtirgotāja izmaksās. Latvijā DUS servisa līmenis ir krietni augstāks salīdzinājumā ar Lietuvas DUS servisa līmeni. Piemēram, Lietuvā daudzos DUS cilvēkiem nav iespēju izmantot labierīcības, vai arī, ja ir, tad par papildus samaksu.

Degvielas cenas trīs galvenās komponentes

LDTA atgādina, ka DUS degvielas gala cenu veido trīs pamata komponentes – degvielas iepirkuma cena, valsts nodevas un nodokļi, kā arī mazumtirgotāja izmaksas. Latvijā degvielas gala cena vidēji veidojas pēc šādas proporcijas:

1) degvielas iepirkuma cena – ap 36% (to veido naftas un degvielas cenas, valūtas kursa svārstības, ģeopolitiskā situācija, klimatiskā situācija, kvalitātes prasības, kā arī pieprasījums);

2) valsts nodevas un nodokļi – ap 55% (tos veido akcīzes nodoklis, valsts rezervju nodeva un pievienotās vērtības nodoklis);

3) mazumtirgotāja izmaksas – ap 9% (tās veido dažādu piedevu pievienošana, uzņēmuma uzturēšanas un attīstības izmaksas, t.sk. DUS uzturēšanas un personāla izmaksas).

Piemēram, ja dīzeļdegvielas cena par litru ir 1,317 eiro, tad no tiem 66 centi ir nodokļi (akcīzes nodoklis – 37 centi, valsts naftas produktu rezervju nodeva – 1 cents, PVN – 28 centi). Pārējie 65 centi ir degvielas iepirkuma cena un mazumtirgotāja izmaksas.

Proporcija degvielas gala cenā starp degvielas iepirkuma cenu un nodokļu daļu ir mainīgs lielums.

“Kopumā degvielas cenu svārstības ietekmē pasaules tirgus cenas, ASV dolāra kurss, valstī noteiktie nodokļi un nodevas, mazumtirgotāja izmaksas, kas aptver arī konkurences aspektus. Pašlaik konkurence Latvijas degvielas tirgotāju starpā ir ļoti asa, jo tiek atvērtas jaunas degvielas uzpildes stacijas, tajā pašā laikā kopējais degvielas lietotāju skaits nepalielinās. Piemēram, ja noteiktā vietā savstarpēji konkurē vairāki mazumtirgotāji, tad visticamāk degviela šajā vietā būs lētāka nekā vietā ar mazāku DUS koncentrāciju,” rezumē I. Ligere.