Dažādi par un ap degvielas cenām

• Pēc kāda principa tiek veidota degvielas cena?

Degvielas gala cenas, kas redzamas degvielas uzpildes stacijās (DUS), visās ES dalībvalstīs veidojas pēc līdzīga principa. Proti, DUS degvielas gala cenu veido 3 pamata komponentes – degvielas iepirkuma cena, valsts nodevas un nodokļi, mazumtirgotāja izmaksas.

Latvijā degvielas gala cena veidojas pēc šādas proporcijas:

                                                                         degvielas iepirkuma cena sastāda ap 35%,

                                                                         valsts nodevas un nodokļi – ap 55%

                                                                         un mazumtirgotāja izmaksas – ap 10%.

Degvielas iepirkuma cenu veido tādas komponentes kā naftas un degvielas cenas, valūtas kursu svārstības, ģeopolitiskā situācija, klimatiskā situācija, kvalitātes prasības, kā arī pieprasījums.

Valsts nodevas un nodokļu daļu veido – akcīzes nodoklis, valsts rezervju nodeva un pievienotās vērtības nodoklis.

Savukārt mazumtirgotāja izmaksas aptver dažādu piedevu pievienošanu, uzņēmuma uzturēšanas un attīstības izmaksas, t.sk. DUS uzturēšanas un personāla izmaksas.

Faktiski 1l dīzeļdegvielas cenu 1,22 EUR apmērā vidēji sastāda:  43 centi – iepirkuma cena, 67 centi – nodokļi un nodevas,  12 centi – mazumtirgotāja izmaksas.

Saskaņā ar Konkurences padomes 2013.gadā publicēto pētījumu par degvielas tirgu degvielas cenu veidošanās ir viena no caurspīdīgākajām starp visām precēm, kas Latvijā ir nopērkamas.

• Kā iespējama situācija, ka degvielas cena par litru Lietuvā dažbrīd ir pat 20 centus zemāka nekā pie mums?

Vispirms, Latvijā akcīzes nodokļa likme degvielai ir augstāka nekā Lietuvā. Vidēji cenu atšķirības starp Latvijas un Lietuvas degvielas cenām ir 3-4 centi uz litru. Acīmredzot, Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, ir asa konkurence degvielas tirgotāju starpā, kā rezultātā pircēju piesaistīšanas nolūkos atsevišķās DUS tiek veidotas dažādas atlaižu akcijas. Rezultātā īslaicīgi vērojamas ievērojamas cenu atšķirības ne tikai kaimiņvalstu starpā, bet arī vienas valsts ietvaros starp dažādiem DUS.

• Kā izskaidrojama situācija, ka vienā Latvijas pilsētā cena par degvielas litru atšķiras no citām pilsētām pat par 10 centiem viena DUS zīmola ietvaros?

Latvijā ir viens no blīvākajiem DUS pārklājumiem Eiropā attiecībā uz cilvēku skaitu, kā arī priekš Latvijas izmēriem degvielas tirgū darbojas salīdzinoši liels tirgotāju skaits. Līdz ar to, cenu atšķirības arī viena DUS zīmola ietvaros  var izskaidrot ar Latvijas degvielas tirgus specifiku un aso konkurenci degvielas tirgotāju starpā.

• Kā varētu raksturot degvielas tirgotāju konkurenci Latvijā? Vai tā ir sīva, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?

Degvielas tirgotāju konkurence Latvijā joprojām ir ļoti asa, kas uzskatāmi arī atspoguļojas degvielas cenu karos.  Statistika rāda, ka uz iedzīvotāju skaitu Latvijā ir vairāk DUS nekā vidēji ES.

• Vai LDTA šī brīža degvielas cenas veidošanas modeli uzskata par pareizu, ņemot vērā sabiedrības negatīvo attieksmi un mūsu valsts situācijas salīdzināšanu ar kaimiņvalstīm?

Šā brīža degvielas cenu veidošanās modelis ir līdzīgs arī citās ES valstīs. Ievērojamas DUS degvielas cenu atšķirības starp valstīm, pirmkārt, ir atšķirīgās nodokļu politikas dēļ un tikai pēc tam konkurences un tirgus specifikas dēļ.

LDTA uzskata, ka Latvijas akcīzes nodokļa likmes degvielai būtu saskaņojamas ar Lietuvas un Polijas akcīzes nodokļa likmēm, ņemot vērā konkurenci degvielas tirgotāju starpā ne tikai Latvijas ietvaros, bet arī starp kaimiņvalstīm.