Benzīna kvalitāti raksturojošie degvielas kvalitātes parametri atbilstoši standarta LVS EN 228 prasībām

Oktānskaitlis

Oktānskaitlis atspoguļo benzīna spēju iekšdedzes dzinējā sadegt bez detonācijas jeb izturību pret detonāciju. Normālā situācijā benzīna aizdegšanos ierosina dzinēja sveces dzirkstele, taču augsts tvaiku spiediens un temperatūra var izraisīt pašaizdegšanos.

Pastāv divu veidu oktānskaitļi, ko nosaka ar standartos aprakstītām metodēm:

• pētnieciskais oktānskaitlis;
• motora oktānskaitlis.

Pētnieciskais oktānskaitlis raksturo benzīna veiktspēju zemas slodzes apstākļos, savukārt motora oktānskaitlis – augstas slodzes apstākļos.

Skaitlis, kas norādīts benzīna markas nosaukumā, ir attiecīgā benzīna pētnieciskais oktānskaitlis. Tas nozīmē, ka 95. markas benzīna oktānskaitlis ir 95. Latvijā marku nosaukumā norāda pētniecisko oktānskaitli, un tas nedrīkst būt zemāks par 95. Jo augstāks oktānskaitlis, jo augstāka izturība pret detonāciju, jeb priekšlaicīgu benzīna tvaiku aizdegšanos.

Jāņem vērā, ka automobiļa ražotājs ir norādījis dzinējam piemērotāko benzīnu, proti – tā oktānskaitli, un lietotājam ir svarīgi to ievērot, lai nodrošinātu optimālu dzinēja darbību un nepakļautu dzinēju bojājumu rašanās riskam.

Svina daudzums

        Agrāk benzīna veiktspējas raksturojošo parametru, it īpaši oktānskaitļa uzlabošanai, kā piedevas izmantoja svinu saturošus ķīmiskos savienojumus. Taču svins un tā savienojumi ir toksiski, tie būtiski apdraud cilvēku veselību un apkārtējo vidi, kā arī deaktivizē katalizatora darbību. Šī iemesla dēļ mūsdienās pieļaujamais svina daudzums benzīnā ir ievērojami samazināts.

Blīvums

        Blīvums ir masas attiecība pret tilpumu, un tas ir tieši atkarīgs no produkta sastāva, proti – tā sastāvdaļām un to īpatsvara produktā. Benzīna blīvuma apakšējā robeža ir nosacīta garantija benzīna veiktspējai, augšējā robeža – ekoloģisko prasību nodrošināšanai, savukārt intervāls starp apakšējo un augšējo robežu ir orientieris automobiļu ražotājiem.  No benzīna patērētāja un sabiedrības skatpunkta ir būtiski, lai blīvums būtu noteiktajās robežās.

Sēra daudzums

Sēra daudzums benzīnā ir atkarīgs no tā daudzuma jēlnaftā un sēra atdalīšanas (attīrīšanas) pakāpes benzīna ražošanas procesā.

Sēra klātbūtne benzīnā tiek uzskatīta par nevēlamu, jo tā negatīvi ietekmē katalizatora, lambda zondes (skābekļa sensora) un citu vadības un kontroles sensoru darbību.

Nepilnīga benzīna sadegšana, katalizatora deaktivizēšanās un sēra dioksīds, kas rodas sadegot sēram un sēru saturošiem savienojumiem, atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Mangāna daudzums

        Mangānu saturošo savienojumu MMT (līdzīgi kā tetraetilsvinu) lieto kā piedevu benzīna oktānskaitļa palielināšanai.

Palielināts MMT daudzums benzīnā tiek uzskatīts par nevēlamu, jo MMT sadegšanas produkti atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, kā arī var deaktivizēt katalizatora darbību un bojāt dzinēju. MMT daudzumu testēšanas pārskatos atspoguļo, norādot mangāna daudzumu.

Oksidācijas stabilitāte

Benzīna oksidācijas stabilitāte ir tā spēja pretoties oksidācijas procesiem benzīna transportēšanas un tās uzglabāšanas laikā. Daļa benzīnu veidojošo ķīmisko savienojumu nav stabili un viegli iesaistās ķīmiskās reakcijās, tajā skaitā oksidējas, jeb saistās ar skābekli.  Benzīna oksidācijas rezultātā rodas nogulsnes, kas piesārņo automobiļa barošanas sistēmu un, protams, negatīvi ietekmē automobiļa dzinēja darbību. Jo augstāks oksidācijas stabilitātes rādītājs, jo ilgāk benzīnā neveidosies nosēdumi oksidācijas rezultātā.

Sveķu daudzums

Sveķu daudzums raksturo benzīnā jau esošo nogulsnējumu daudzumu, kas galvenokārt radies oksidēšanās procesu rezultātā. Sveķu klātbūtne benzīnā ir nevēlama, jo sveķi piesārņo automobiļa degvielas padeves sistēmu un negatīvi ietekmē automobiļa dzinēja darbību.

Vara stieples korozija (3h pie 50 °C)

Vara stieples iegremdēšana un izturēšana benzīnā raksturo benzīna korozivitāti, proti – tās potenciāli korozīvo ietekmi uz degvielas padeves sistēmas elementiem un dzinēja sastāvdaļām. Korozivitātes līmeni raksturo korozivitātes klase un tā nedrīkst pārsniegt vērtību 1, lai benzīnu varētu atzīt par lietošanai drošu.

Ārējais izskats

Elementārām kvalitātes prasībām atbilstošam benzīnam jābūt dzidram un caurspīdīgam, jebkuras vizuāli konstatējamas nehomogenitātes izpausmes – nosēdumi duļķu vai citā formā liecina par benzīna neatbilstību prasībām – šādu vizuāli neatbilstošu benzīnu izmantot nedrīkst.

Ogļūdeņražu daudzums

        Neskatoties uz to, ka gan olefīniem, gan aromātiskajiem ogļūdeņražiem ir būtiska ietekme uz benzīna veiktspējas parametriem, to pieļaujamais daudzums ir ierobežots, jo tie kaitē videi un cilvēku veselībai.     

        Olefīni ir termiski nestabili un tie viegli oksidējas, kas var būt par iemeslu sveķveida nosēdumiem degvielas padeves sistēmā un sadegšanas kamerā, paaugstinātam kaitīgo izmešu daudzumam izplūdes gāzēs. Jāuzsver, ka lielākais negatīvais efekts slēpjas apstāklī, ka olefīni ir iemesls toksisku un kancerogēnu diēnu klātbūtnei izplūdes gāzēs un to pilnīga novēršana nav iespējama.

Palielinoties aromātisko ogļūdeņražu īpatsvaram, pieaug oglekļa dioksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīdu un izteiktu kancerogēnu (it īpaši – benzola) daudzums izplūdes gāzēs.

Benzola daudzums

        Benzols ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, kas ir gan jēlnaftas sastāvdaļa, gan jēlnaftas pārstrādes produkts. Bez oktānskaitļa paaugstinošās ietekmes benzolam praktiski nav citas tiešas ietekmes uz degvielas sistēmas un dzinēja darbību.

Benzola izteiktās kancerogenitātes dēļ šis konkrētais aromātiskais ogļūdeņradis ir īpaši izcelts normatīvajos aktos un tā daudzums benzīnā ir reglamentēts.

Skābekļa daudzums

        Skābekļa daudzums degvielā raksturo kopējo skābekļa daudzumu, kas izteikts masas procentos. Skābekli saturošus savienojumus benzīnam pievieno aizdegšanās spējas uzlabošanai, izplūdes gāzēs esošo kaitīgo izmešu daudzuma samazināšanai, kā arī benzīna oktānskaitļa palielināšanai.

Neskatoties uz pozitīvajiem ekoloģiskajiem aspektiem, maksimālais skābekli saturošo savienojumu daudzums benzīnā tiek ierobežots, jo tas var atstāt negatīvu ietekmi uz degvielas padeves sistēmu, dzinēja darbību, kā arī uz benzīna patēriņu.

Skābekli saturošo savienojumu daudzums

        Neskatoties uz to, ka kopējo skābekli saturošo savienojumu daudzumu ierobežo cits parametrs – skābekļa daudzums, atsevišķu skābekli saturošu savienojumu, proti – metilspirta un etilspirta daudzumam ir noteiktas maksimālās robežvērtības, kas saistītas ar paaugstinātajiem potenciālajiem riskiem, kurus var radīt paaugstināts šo vielu daudzums.

Gaistamības klase

Benzīna gaistamības klase raksturo benzīna piemērotību attiecīgiem klimatiskajiem apstākļiem un tā tiek noteikta, vadoties pēc tvaika spiediena un destilācijas rādītājiem.

Benzīna tvaika spiediens ir spiediens tvaikam līdzsvara apstākļos, kas radies benzīnam, iztvaikojot no šķidrās fāzes. Tvaika spiediens palielinās jebkurai no zināmajām degvielām, paaugstinoties temperatūrai, un tas ir svarīgs benzīna ekspluatācijas parametrs, kas raksturo degvielas gaistamību (volatility). Benzīna tvaika spiediens ietekmē gaisa/benzīna maisījuma veidošanos un dzinēja spēju sākt darboties karstos un aukstos laikapstākļos. Lai benzīns būtu piemērots karstiem un aukstiem automobiļa ekspluatācijas apstākļiem, kas raksturīgi Eiropas sezonālajiem un ģeogrāfiskajiem nosacījumiem, tvaika spiediens var variēt no 45 kPa līdz 100 kPa. Vasaras sezonā izmanto benzīnu ar zemāku tvaika spiedienu, savukārt ziemas sezonā izmanto benzīnu ar augstāku tvaika spiedienu.

Augstāks tvaika spiediens veicina benzīna iztvaikošanu tā uzglabāšanas, transportēšanas un uzpildes procesu laikā, taču tas vienlaikus veicina gaisa piesārņošanu ar viegli gaistošiem organiskiem savienojumiem.

Destilācijas parametri ir kompromiss starp benzīna veiktspēju attiecīgos klimatiskajos apstākļos, nekaitīgumu attiecībā uz degvielas padeves sistēmu un dzinēju, benzīna ražotāju iespējām un apkārtējās vides aizsardzību.

No benzīna lietotāja skatpunkta ir būtiski, lai benzīns atbilstu kādai no gaistamības klasēm un tā būtu piemērots attiecīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Atšķirības starp benzīnu markām (95. un 98. markas benzīns)

Skaitlis, ko redzam benzīna markas nosaukumā, ir attiecīgā benzīna oktānskaitlis. Tas nozīmē, ka 95. markas benzīna oktānskaitlis ir 95. Latvijā marku nosaukumā norāda pētniecisko oktānskaitli, un tas nedrīkst būt zemāks par 95 (98). Jo augstāks oktānskaitlis, jo augstāka izturība pret detonāciju. Tā arī ir vienīgā atšķirība, par ko varam spriest, ja salīdzināšanā neapskatām citus benzīnu raksturojošos parametrus. Jāņem vērā, ka automobiļu ražotājs ir norādījis dzinējam piemērotāko benzīnu, proti – tās oktānskaitli un lietotājam ir būtiski to ievērot, lai nodrošinātu optimālu dzinēja darbību un nepakļautu dzinēju bojājumu rašanās riskam.

Parastos ekspluatācijas apstākļos paaugstināts oktānskaitlis vairumā gadījumu nedos nekādu pozitīvu efektu. Latvijas gadījumā gan jāatzīst, ka tas ir diskutabls jautājums, jo 95. markas benzīnam, atšķirībā no 98. markas benzīna saskaņā ar noteikumu prasībām obligāti jāpievieno bioetanols 4,5 līdz 5,0 tilpuma % apmērā, kas samazina benzīna sadegšanas siltuma vērtību. Samazināta sadegšanas siltuma vērtība noved pie benzīna patēriņa palielināšanās. Ņemot vērā blaknes, kuras rada etanola klātbūtne benzīnā, kļūst saprotama sabiedrības daļas vēlme 95. markas benzīna vietā iegādāties 98. markas benzīnu.

Kāpēc benzīnu nedrīkst lietot dīzeļdegvielas dzinējos un dīzeļdegvielu benzīna dzinējos?

Benzīna dzinēju un dīzeļdzinēju darbības princips būtiski atšķiras. Benzīna iekšdedzes dzinējā benzīna un gaisa maisījumu aizdedzina aizdedzināšanas svece, savukārt dīzeļdzinējā dīzeļdegvielas un gaisa maisījuma sadegšanu iniciē maisījuma saspiešana. Atšķirīgais dzinēju darbības princips arī ir iemesls atšķirīgām prasībām un kritērijiem attiecībā uz izmantojamo degvielu.

Nepiemērotas degvielas ieliešanas sekas ir atkarīgas no automobiļa barošanas sistēmas un dzinēja konstrukcijas sarežģītības, degvielas tvertnē atlikušās piemērotās un pielietās nepiemērotās degvielas daudzuma, kā arī autovadītāja rīcības pēc nepiemērotas degvielas ieliešanas, proti – vai automobili iedarbina, vai ar to mēģina braukt, cik ilgi dzinēju darbina pēc nepiemērotās degvielas ieliešanas brīža.

Iespējamo seku diapazons ir plašs, sākot no degvielas bākas un degvielas padeves sistēmas skalošanas līdz pat degvielas padeves sistēmas sastāvdaļu nomaiņai un dzinēja remontam.

Lai samazinātu negatīvo ietekmi un finansiālās sekas nepiemērotas degvielas ieliešanas gadījumā, automobili, neiedarbinot dzinēju, ir jānogādā autoremontdarbnīcā.