Kas ir autogāze?
Autogāze ir viegli uzliesmojošu ogļūdeņražu gāzu maisījums, ko iegūst vai nu no dabasgāzes kondensāta vai naftas pārstrādes procesā, un kas paredzēta autogāzei piemērotu un speciāli aprīkotu iekšdedzes dzinēju darbināšanai. Autogāzes galvenās sastāvdaļas ir propāns un butāns. Autogāze ir viegli gaistoša, tāpēc normālos ekspluatācijas apstākļos tā sašķidrinātā veidā tiek uzglabāta tērauda spiedtvertnēs.
Lai atvieglotu gāzes noplūdes konstatēšanu un savlaicīgu potenciālas sprādzienbīstamības novēršanu, autogāzei veic odorizāciju, pievienojot attiecīgus sēru saturošus savienojumus.
Tradicionāli par autogāzes būtiskāko priekšrocību tiek uzskatīts zemāks degvielas patēriņš, rēķinot uz nobraukto attāluma vienību. Tāpat kā benzīna un dīzeļdegvielas salīdzinājuma gadījumā ekonomiskais efekts ir sasniedzams pie nosacījuma, ja automobili izmanto gariem pārbraukumiem.
Autogāzes kvalitāti raksturojošie degvielas kvalitātes parametri atbilstoši EN 589
Motora oktānskaitlis
| Parametrs | Minimālā vērtība | Maksimālā vērtība |
| Motora oktānskaitlis (MON) | 89,0 | – |
Oktānskaitlis atspoguļo gāzes īpašību iekšdedzes dzinējā sadegt bez detonācijas jeb izturību pret detonāciju. Normālā situācijā gāzes aizdegšanos ierosina dzinēja sveces dzirkstele, taču augsts tvaiku spiediens un temperatūra var izraisīt pašaizdegšanos.
Autogāzes gadījumā motora oktānskaitlis tiek aprēķināts, balstoties uz gāzes sastāva analīzes rezultātiem. Jo augstāks oktānskaitlis, jo augstāka izturība pret detonāciju jeb priekšlaicīgu gāzes aizdegšanos.
Kopējais diēnu daudzums
| Parametrs | Mērvienība | Minimālā vērtība | Maksimālā vērtība |
| Kopējais diēnu daudzums | Molārā koncentrācija % | – | 0,5 |
Diēni, ieskaitot butadiēnus, ir autogāzes sastāvā esošas ogļūdeņražu gāzes, kas ir termiski nestabilas, kā arī viegli oksidējas, kas var būt par iemeslu sveķveida nosēdumiem degvielas padeves sistēmā, nosēdumiem sadegšanas kamerā, paaugstinātam kaitīgo izmešu daudzumam izplūdes gāzēs.
Sērūdeņraža saturs
Sērūdeņradis ir bezkrāsaina, indīga, korozīva un degoša gāze ar raksturīgu puvušu olu smaku. Sērūdeņraža klātbūtne autogāzē nav pieļaujama, jo tā ir korozīva un negatīvi ietekmē katalizatora, vadības un kontroles sensoru darbību.
Kopējais sēra daudzums (pēc odorizācijas)
| Parametrs | Mērvienība | Minimālā vērtība | Maksimālā vērtība |
| Kopējais sēra daudzums | mg/kg | 50 |
Sēra daudzums autogāzē ir atkarīgs no tā daudzuma izejvielās, sēra atdalīšanas (attīrīšanas) pakāpes autogāzes ražošanas procesā, transportēšanā izmantoto tvertņu tīrības un drošības apsvērumu nolūkā (sniedz iespēju savlaicīgi būtu gāzes noplūdi) pievienotā sēru saturošā odoranta daudzuma.
Sēra klātbūtne autogāzē tiek uzskatīta par nevēlamu, jo sērs negatīvi ietekmē katalizatora, vadības un kontroles sensoru darbību.
Nepilnīga autogāzes sadegšana, katalizatora deaktivizēšanās komplektā ar sēra dioksīdu, kas rodas sadegot sēram un sēru saturošiem savienojumiem, atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.
Vara stieples korozija (1 h pie 40 °C)
Vara stieples iegremdēšana un izturēšana produktā attiecīgos testa apstākļos raksturo autogāzes korozivitāti, proti – tās potenciāli korozīvo ietekmi uz degvielas padeves sistēmas un dzinēja sastāvdaļām. Korozivitātes līmeni raksturo korozivitātes klase un tā nedrīkst pārsniegt vērtību 1, lai autogāzi varētu atzīt par lietošanai drošu.
Iztvaikošanas atlikums
| Parametrs | Mērvienība | Minimālā vērtība | Maksimālā vērtība |
| Iztvaikošanas atlikums | mg/kg | 60 |
Iztvaikošanas atlikums raksturo mazāk gaistošo vielu daudzumu autogāzē. Jo lielāks ir mazāk gaistošo vielu daudzums, jo vairāk nogulšņu rodas autogāzes iztvaikošanas rezultātā.
Iztvaikošanas atlikuma negatīvās izpausmes pakāpe un forma ir atkarīga no tā daudzuma un ķīmiskā sastāva. Nogulsnējuma veidošanās negatīvi ietekmē barošanas sistēmu un tās sastāvdaļas.
Gāzes tvaiku spiediens
| Parametrs | Mērvienība | Minimālā vērtība | Maksimālā vērtība |
| Gāzes tvaiku spiediens pie 40 °C temperatūras | kPa | 60 | |
| Gāzes tvaiku spiediens 150 kPa spiediena apstākļos |
°C |
||
| A klases autogāze | -10 | ||
| B klases autogāze | -5 | ||
| C klases autogāze | 0 | ||
| D klases autogāze | + 10 | ||
| E klases autogāze | + 20 |
Gāzes tvaika spiediens ir spiediens tvaikam slēgtā telpā virs šķidrās fāzes līdzsvara apstākļos noteiktā temperatūrā. Mainoties temperatūrai, mainās gāzes tvaika spiediens, proti – pieaugot temperatūrai, pieaug gāzes tvaika spiediens, savukārt samazinoties temperatūrai, gāzes tvaika spiediens samazinās.
Standartā noteiktās atbilstošās klimatiskās klases mērķis ir nodrošināt autogāzes tvaika spiedienu vismaz 150 KPa līmenī, kas ir pieņemama līmenis apmierinošas dzinēja darbības nodrošināšanai atbilstošos klimatiskajos apstākļos.
Lai arī standarts nenosaka tvaika spiediena maksimālo vērtību, pārlieku augsts tvaika spiediens atsevišķos gadījumos var būt iemesls pazeminātai dzinēja veiktspējai, piemēram, jaudas zudumam.
No autogāzes lietotāja skatpunkta ir būtiski, lai izmantotā autogāze būtu piemērota attiecīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.
Ūdens daudzums
Sašķidrinātā naftas gāzē ūdens klātbūtne nav pieļaujama, tas ir saistīts ar apstākli, ka, gāzei iztvaikojot, norit siltuma absorbēšanas process un temperatūra pazeminās. Ja temperatūra pazeminās zem 0oC, gāzes padeves sistēmā esošs ūdens sasalst un bloķē autogāzes padevi.
Smarža
Sašķidrinātai naftas gāzei nepiemīt smarža, bet kopā ar gaisu tā var radīt sprādzienbīstamu maisījumu. Lai nodrošinātu savlaicīgu gāzes noplūdes atklāšanu, sašķidrinātajai naftas gāzei pievieno odorantu.
Smarža tiek uzskatīta par atbilstošu prasībām, ja saskaņā ar testa nosacījumiem tā tiek atzīta par specifisku un nepatīkamu.
Autogāzes sastāva ietekme uz tās kvalitāti
Vienīgais autogāzes standartā uzskaitītais parametrs, kas tiešā veidā reglamentē kādu no ogļūdeņražu daudzumiem autogāzē, ir kopējais diēnu saturs. Propāna, butāna un citu ogļūdeņražu daudzums autogāzē tiešā veidā nav reglamentēts. Netiešā veidā no vienas puses autogāzes sastāva variācijas ierobežo dzinēja oktānskaitļa minimālā vērtība un minimālais tvaika spiediens, kas liek palielināt propāna īpatsvaru, un, no otras puses, autogāzes pašizmaksa, kas propāna īpatsvaru liek ierobežot.
Palielinoties propāna īpatsvaram autogāzē, pieaug motora oktānskaitlis un tvaika spiediens, savukārt palielinoties butāna īpatsvaram propāna-butāna proporcijā, palielinās sadegšanas siltuma vērtība (rēķinot uz sašķidrinātās gāzes tilpuma vienību), un līdz ar to – samazinās autogāzes patēriņš.