Degvielas produkti

Degvielas produktu – benzīna, dīzeļdegvielas un autogāzes pamatizejvielas ir dziļi zemes dzīlēs apslēptā nafta un gāze, kuru krājumi ir izveidojušies vairāku simtu miljonu gadu gaitā. Šie krājumi ir dabas bagātības, kas joprojām nodrošina gan transporta nozares, gan enerģētikas sektora darbību.

Degvielas kvalitātes parametri un to nozīme

Degvielas kvalitāti raksturojošie parametri atspoguļo degvielas ķīmiskās un fizikālās īpašības, kā arī raksturo tās veiktspēju un piemērotību konkrētam dzinējam. Katra valsts, ņemot vērā tās uzņemtās starptautiskās saistības un sabiedrības intereses, degvielas parametriem nosaka atšķirīgas minimālās prasības, kas ietver gan degvielas veiktspējas, gan degvielas nekaitīguma (attiecībā uz dzinēju un degvielas padeves sistēmu), gan ekoloģiskos kritērijus, gan arī atsevišķu ekonomikas nozaru veicinošus nosacījumus.

Eiropas Savienības, Latvijas Republikas noteiktās prasības un piemērojamie standarti

Latvijas Republikā prasības degvielas produktiem ir noteiktas Latvijas Republikas Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” un 2005. gada 18. oktobra noteikumos Nr.772 “Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību”.

Šie noteikumi ietver tos parametrus un kritērijus, kurus par obligātiem ir noteikusi Eiropas Savienība, bet neietver visus attiecīgajos Eiropas standartos noteiktos parametrus un kritērijus. Šī iemesla dēļ degvielas atbilstība Latvijas Republikas prasībām vēl nenozīmē to, ka šāda degviela atbilst kritērijiem, ar kuriem, balstoties uz Eiropas standartiem, būs rēķinājies, piemēram, automobiļa ražotājs. Attiecībā uz autogāzi jāatzīmē, ka tai Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu līmenī nav izvirzītas nekādas kvalitātes prasības.

Standarti ir tehniskas specifikācijas, kurās noteiktas prasības produktiem, ražošanas procesiem, pakalpojumiem vai testēšanas metodēm. Standartu izstrādāšanā iesaistās ieinteresētās puses – eksperti no dažādām nozarēm, valsts un nevalstiskajām organizācijām.

Par Eiropas standartu izstrādāšanu atbild Eiropas standartizācijas organizācijas (CEN, CENELEC, ETSI).

Standartus var izmantot tiesību aktu papildināšanai. Iespējas ir divas – tiesību aktā iekļaut atsauces uz attiecīgo standartu vai piemērojamo standartu sarakstu.

Standartos noteikto prasību ievērošana nodrošina produktu un procesu savietojamību, efektivitāti un drošumu. Tam uzskatāms piemērs ir degvielas standarti:

• standarts EN 590 “Automobiļu degvielas. Dīzeļdegviela. Prasības un testēšanas metodes” nosaka vienotas prasības un testēšanas metodes dīzeļdegvielai;
• standarts EN 228 “Automobiļu degvielas. Bezsvina benzīns. Prasības un testa metodes” nosaka vienotas prasības un testēšanas
• standarts EN 589 “Automobiļu degviela. Sašķidrinātā naftas gāze (LPG). Prasības un testēšanas metodes”.

Izvēloties degvielu, kas atbilst degvielas standartiem, pircējs izvēlas efektivitāti, drošību un savietojamību. Ar parametriem, kas minēti degvielas standartos, rēķinās gan degvielas ražotāji, gan automobiļu ražotāji, gan degvielas tirgotāji, gan arī autobraucēji.